subiratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect active participle of subīrāscor, or directly from sub- + īrātus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): [sʊ.biːˈraː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [su.biˈraː.tus]
Adjective
[edit]subīrātus (feminine subīrāta, neuter subīrātum); first/second-declension adjective
- somewhat angry
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subīrātus | subīrāta | subīrātum | subīrātī | subīrātae | subīrāta | |
| genitive | subīrātī | subīrātae | subīrātī | subīrātōrum | subīrātārum | subīrātōrum | |
| dative | subīrātō | subīrātae | subīrātō | subīrātīs | |||
| accusative | subīrātum | subīrātam | subīrātum | subīrātōs | subīrātās | subīrāta | |
| ablative | subīrātō | subīrātā | subīrātō | subīrātīs | |||
| vocative | subīrāte | subīrāta | subīrātum | subīrātī | subīrātae | subīrāta | |
